Dagestānā protestos piedalījušies vairāk nekā 1000 kravas automašīnu šoferu. Laikraksts “Novaja Gazeta” vēstīja, ka kravas mašīnas izveidoja sastrēgumu vairāku desmitu kilometru garumā uz ceļa, kas ved uz Azerbaidžānu.
Krievijā no 15. novembra ieviesta ceļu maksas iekasēšanas sistēma “Platon”, kas izraisījusi pārvadātāju sašutumu ar savu augsto maksu, izraisot stihiskus protestus, kuru laikā tikušas bloķētas vairākas automaģistrāles.
Kravu pārvadātāji pieprasa atcelt sistēmu “Platon” un novērst mēģinājumus ieviest līdzīgas sistēmas nākotnē. Tāpat viņi pieprasa sodīt tos, kas piedāvāja un ieviesa šo sistēmu – konkrēti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvos oligarhus brāļus Arkādiju un Romānu Rotenbergus, premjerministru Dmitriju Medvedevu un vēl virkni amatpersonu.
Viņi arī pieprasa atcelt transporta nodevu lielkravu automašīnām, ierobežot cenu pieaugumu degvielai un rezerves daļām, kā arī sniegt kredīta atvieglojumus grūtībās nonākušiem pārvadātājiem.
Ja transporta nodeva netiks atcelta, Dagestānas šoferi draudējuši pirmdien nobloķēt ceļus, kas ved Maskavu. Līdzīgs noskaņojums valda šoferu vidū arī citviet Krievijā.
Tomēr neskatoties uz plašajiem traucējumiem, ko radījuši kravas automašīnu vadītāju šoferi, tie maz atspoguļoti Krievijas medijos.
“Mēs zvanījām televīzijas kanāliem. Tie atteicās ierasties un mums tika uzsūtīta policija,” “Novaja Gazeta” norādīja kāds šoferis.
Krievijas valdība paziņojusi, ka cer 2016. gadā ar jauno sistēmu iekasēt vairāk nekā 40 miljardus rubļu (570 miljonus eiro).
Varasiestādes apgalvo, ka jaunā ceļa nodeva nepieciešama, lai kompensētu bojājumus, ko smagie transporta līdzekļi nodara valsts ceļiem
“Kravas automašīnu vadītāju protestu kustība ir gan ekonomiska, gan sociāla, kas ir ļoti bīstama kombinācija politiskajai stabilitātei,” norādīja politiskā analītiķe Jekaterina Šulmane.
“Es domāju, ka varasiestādes piekāpsies. Risks ir pārāk liels,” viņa piebilda.
Par lietas nopietnību liecina arī fakts, ka Krievijas uzņēmējdarbības ombudsmens Boriss Titovs šo jautājumu minējis vēstulē Putinam.
Titovs brīdinājis, ka jaunā ceļu nodeva un tās izraisītās nekārtības var aizkavēt pārtikas piegādes, kas valstij var dārgi izmaksāt.
Arī valdības transporta aģentūra, pēc ilgas klusēšanas, beidzot piekritusi izveidot darba grupa šī jautājuma izskatīšanai.
Protesta kustības Krievijā ir reta parādība.
Levadas centrs pagājušajā decembrī aptaujās secināja, ka 83% krievu nevēlas piedalīties nekādos politiskos protestos. Tomēr politiskie analītiķi pieļauj, ka situācija var mainīties un sabiedrības neapmierinātība var izlauzties uz āru.
“Ja situācija neatslābs, ekonomiskā krīze pāraugs sociālā krīzē,” uzskata Maskavā bāzētā izpētes institūta “Politiskā ekspertu grupa” vadītājs Konstatīns Kalačevs.
“Es domāju, ka varasiestādes nevar pieļaut ceļu bloķēšanu uz Maskavu un risinājums tiks atrasts,” viņš piebilda.
Avots: www.delfi.lv
