Ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojā gājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67%, bet cietušo – par 44%. Tie ir dati, salīdzinot ar laiku, kad mērierīces nebija uzstādītas, informē CSDD.
Piemēram, pie Garciema un uz Daugavpils šosejas (pie pagrieziena uz Saulkalni) negadījumi un cietušie nav reģistrēti vispār, samazinājums – 100%. Uz Jelgavas šosejas, ap divu līmeņu satiksmes mezglu ar autoceļu Salaspils – Babīte (autoceļš A8, Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža, 15.-17.km), negadījumi samazinājušies teju uz pusi jeb par 49%, bet cietušie par 100%. Līdzīga situācija ir uz tās pašas Jelgavas šosejas, bet pie Ozolniekiem (30.-32.km) – negadījumi samazinājušies par 39%, bet cietušie – par 100%. Tāpat negadījumi un cietušie nav reģistrēti ap radaru, kas atrodas uz autoceļa Tīnūžu – Kokneses ceļa, 20,4.km.
Savukārt informācija no VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) ātruma uzskaites vietas, kas atrodas Daugavpils šosejas (autoceļš A6, Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža) 23.kilometrā jeb 1,5 kilometrus no abiem radariem, liecina, ka pirms radaru uzstādīšanas vidējais ātrums bija teju 100 km/h (2014.gada jūlijā: 98,6 km/h), bet pēc radara uzstādīšanas šī gada pavasarī tas samazinājies un caurmērā ir 95,5 km/h.
CSDD kopā ar partneriem turpina darbu pie nākamā ātruma kontroles mērierīču ieviešanas etapa. Šobrīd CSDD, sadarbojoties ar satiksmes drošībā un organizēšanā iesaistītajām institūcijām – Valsts policiju, LVC, Latvijas Pašvaldību savienību un Rīgas domes Satiksmes departamentu, izvēlētas un saskaņotas 20 nākamo ātruma kontroles ierīču atrašanās vietas.
Avots: www.db.lv